1. Izdomā, kas augs Tavā zemē. Smagākām (mālainākām) un auglīgākām augsnēm piemērotāki ziemas kvieši, ne tik auglīgām un smilšainām augsnēm piemēroti ziemas rudzi.
2. Tradicionālais zemes apstrādes ceļš. Sāk ar zemes uzaršanu (izmantojot traktoru un arklu). Pēc tam zemes kultivēšana (irdina, drupina, izmantojot kultivatoru, disku lobītāju vai augsnes frēzi, ņemot vērā, kāda ir augsne). Pēc aršanas augsne ir lielās cilās, un tās ir jāsadrupina, lai augsnes struktūra būtu sīkdrupataina, lai nodrošinātu sēklu kontaktu ar augsni. Tad būs gan skābeklis, gan mitruma režīms normāls, un sēklas būs labā kontaktā ar augsni, piebriedīs un ātri uzdīgs. Ja sēklas izsēj cilainā augsnē, tās izžūst un nedīkst. Agregāta izvēle atkarīga no tā, kas pieejams zemniekam, no augsnes un augsnes mitruma. Jāizvēlas tas agregāts, kas spēs augsni sadrupināt vienā vai vairākos gājumos. Ja nepieciešams, veic aruma izlīdzināšanu ar šļūci. Ja arkls ir aprīkots ar kompaktoru, šļūci nevajag. Ir agregāti, kas apvieno vairākas funkcijas un uz viena traktora var piekabināt vairākus agregātus gan priekšā, gan aizmugurē. Piemēram, sēja+augsnes apstrāde, vai pamatmēslojuma iestrāde+augsnes apstrāde+sēja. Tradicionālais ir kultivators ar zariem. Disku lobītājs ir agresīvāks un spēj sastrādāt mālainas, smagas, pārkaltušas cilas. Arī frēze ir piemērota smagākām augsnēm.
Mūsdienās izvēlas arī minimālas augsnes apstrādes tehnoloģijas vai tiešo sēju:
- Minimālā augsnes apstrāde ir neapvēršot augsni – seklāka kā aršana. Graudaugiem ar tradicionālo aršanu veic līdz 20 cm, minimālā augsnes apstrāde ir līdz 15 cm. Piemērs: pa rugājiem brauc ar kultivatoru un apstrādā augsni bez aršanas.
- Tiešā sēja – pirms sēšanas augsne netiek apstrādāta. Piemēram, sēj pa tiešo rugājos, zālājos. Jāņem vērā, ka sējmašīna var būt aprīkota ar augsnes priekšapstrādi, var būt bez. Bioloģiskie lauksaimnieki veic rūpīgāku augsnes apstrādi, lai ierobežotu nezāles pirms sējas. Viņiem savlaicīgāk jādomā par iespējamām problēmām, jo viņiem nebūs pieejami ātri un ļoti efektīvi risinājumi to apkarošanai, kad nezāles izaugs. Bioloģiskie lauksaimnieki vairāk ņem vērā augu maiņu.
3. Pēc augsnes apstrādes tiek dots pamatmēslojums (pirms vai reizē ar sēju). To dara ar traktoru un minerālmēslu izkliedētāju, kas tos izkliedē virs augsnes, vai sējmašīnas aprīkojumu, kas iestrādā augsnē un uzskatāms par labāku risinājumu.
4. Sēja. Nepieciešams traktors un sējmašīna. Pirmkārt, jāizvēlas kvalitatīvs sēklas materiāls, to var izdarīt divos veidos:
- iegādājoties sertificētu sēklas materiālu;
- izmantojot savā saimniecībā izaudzētu kvalitatīvu sēklas materiālu.
Kvalitatīvs sēklas materiāls ir bez piemaisījumiem (nezāļu sēklām), ar labu dīgtspēju (optimālos apstākļos vajadzētu sadīgt 95-98% sēklu) un ar labu dīgšanas enerģiju (cik ātri sadīgst optimālos apstākļos). Sēklas kvalitāti var noteikt laboratorijā, aizsūtot Valsts augu aizsardzības dienestam. Pirms sējas sēklas kodina, lai ierobežotu augu slimības agrīnās attīstības stadijās (bioloģiskie lauksaimnieki to dara ar dabīgiem līdzekļiem, piemēram, vircu). Bioloģiskie lauksaimnieki izvēlas izturīgākas sēklas vai citus, mazāk prasīgus augus, piemēram, rudzus, tritikāli, miežus. Otrkārt, jāizvēlas izsējas norma (cik dīgtspējīgu sēklu izsēsim uz vienu kvadrātmetru), piemēram, 400-500 dīgtspējīgas sēklas uz vienu kvadrātmetru. To nosakot, jāņem vērā sējas gultnes kvalitāte, mitruma nodrošinājums, sējas laiks un šķirnes īpatnības. Ja sēj vēlāk, izsēj vairāk sēklas, ja agrāk – mazāk. Internetā ir pieejams arī sēklas izsējas normas kalkulators, kurā var ievadīt sēklu dīgtspēju un 1000 sēklu masu, kurš aprēķina, cik kilogrami sēklu nepieciešams uz 1 hektāru. To var aprēķināt arī pats. Kad aprēķini veikti, tad šo normu iestata sējmašīnā un uzsāk sēju. Treškārt, sējot jāizmanto precīzās tehnoloģijas, kas sēklu iestrādes dziļumu un izsējas normu ļauj pielāgot dažādiem apstākļiem dažādos lauka nogabalos. Precīzās tehnoloģijas iepriekš izveido karti, balstoties uz iepriekšējiem ražības rādītājiem vai augsnes kvalitātes rādītājiem, piemēram, mālainākās vietās sēklas iesēj seklāk, smilšainākās dziļāk. Sēklu iestrādes dziļumu ņem vērā arī bez precīzajām tehnoloģijām, iestatot sējmašīnas izsēju manuāli. Dziļums atkarīgs no augsnes mitruma vai granulometriskā sastāva (vieglā – dziļāk, smagā – seklāk). Standartā robežās no 2,5 – 5 cm. Ceturtkārt, pie sējas izveido tehnoloģiskās sliedes jeb braukšanas ceļu priekš sējuma turpmākās kopšanas (joslas traktoru riteņu platumā, kur netiek izsētas sēklas). Attālumu starp braukšanas ceļiem nosaka tehnikas darba platums. Sējot (un apstrādājot augsni) var izmantot GPS navigācijas sistēmas, kas var būt aprīkotas ar automātisko stūrēšanu vai mehāniskos marķierus, lai nodrošinātu taisnas braukšanas slejas un nepārklātos braucieni.
5. Tiek veikta papildmēslošana – ziemājiem pavasarī, atjaunojoties veģetācijaim, vasarājiem, kad tie ir sadīguši. Nepieciešamā tehnika – traktors+minerālmēslu izkliedētājs vai smidzinātājs, kas ir piemērots šķidra mēslojuma izsmidzināšanai. To atkārto 2-3 reizes sezonā (atkarīgs no kultūrauga). Pamatmēslojumā ir slāpeklis, fosfors un kālijs (fosforu un kāliju iedod visu devu uzreiz). Papildmēslojumā tikai slāpklis un sērs no makroelementiem. Mikroelementi (mangāns, varš, bors utt.). Mēslošana notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, ko izstrādā, ņemot vērā augsnes nodrošinājumu ar barības vielām, barības elementu iznesi ar plānoto ražu. Mēslošanai ir normatīvie akti, kas nosaka to, cik daudz slāpekli var lietot.
6. Nezāļu ierobežošana:
- mehāniskā (ecēšana);
- ar herbicīdiem, ko izsmidzina ar smidzinātāju (to dara pēc vajadzības 1-2 reizes).
7. Slimību ierobežošana. Smidzina fungicīdus (bioloģiskajās saimniecībās to nedara.) To dara pēc vajadzības vismaz 2 reizes, lai pasargātu lapas, stiebrus un vārpas. Ir tādas slimības, kas augos veido toksīnus (sēņu slimības, kas to ierosina), ko neierobežojot raža var būt nekvalitatīva un pat kaitīga gan cilvēkam, gan dzīvniekam (piemēram, barojot to cūkām, tām var rasties problēmas ar auglību, cilvēkam var rādīties halucinācijas (melni graudi rudzos “vilka zobi”). Graudu kvalitātes pārbaude tiek veikta graudu nodošanas punktos. Ja ir iemetušies kukaiņi var lietot insekticīdus.
8. Gaidām ražu. Pamatā raža ir gatava jūlija beigās/augusta sākumā.
9. Graudu novākšana. Nepieciešams kombains un tehnika ražas transportēšanai (lielās mašīnas, piekabes ar traktoriem utt.). Kad raža ir novākta, to aizved uz pirmapstrādi – attīra no piemaisījumiem, izžāvē līdz 14% mitrumam. Nožāvēšana nepieciešama, lai to var uzglabāt. To dara kaltē (ja ir saimniecībā, ja nē tad, kur sniedz tādu pakalpojumu). Šajā posmā nosaka graudu kvalitāti, vai piemēroti lopbarībai, vai pārtikai, atkarībā no izmantošanas veida ir konkrēti parametri. Pēc pirmsapstrādes graudi tiek glabāti savos graudu torņos, vai tiek vesti uz pieņemšanas punktiem (piemēram, Dobeles dzirnavnieku).
10. Tālāk graudi tiek pārstrādāti un zemnieks jau sāk apstrādāt zemi un sēt nākamo ražu.
