Ko dāvā mežs cilvēkam
Katrai koku sugai sēklas ir citādas, tās atšķiras ar uzbūvi, lielumu un nogatavošanās laiku.
Mežs galvenokārt sākas ar koku sēklām, kuras, kā vien pratušas, nonākušas tieši tajā vietā, kur varētu uzdīgt.
Mežs sākas ar kokiem – to sēklām, spraudeņiem, celmu un sakņu atvasēm, noliektņiem. Latvijā mežā aug dažādas koku sugas:
– skuju koki – priede, egle
– lapu koki – bērzs, ozols, osis, melnalksnis, baltalksnis, goba, vīksna, liepa u. c.
Citām sēklām ir pat lidspārniņi, lai ar vēja palīdzību varētu nokļūt tālāk no mātes koka. Arī dzīvnieki un putni palīdz sēklām ieraudzīt jaunus apvāršņus, ja paspēj aizmukt no vācēja kārā zoba. Kā arī, lieli palīgi sēklu izplatības veicināšanai ir ūdens un sniegs.
Lai sēkla dīgtu, tai ir nepieciešams ūdens, gaisma un gaiss. Bet ūdens var būt arī kā mitrums substrātā, kurā ieaug jaunās saknītes.
Priede – tās sēkliņa ir aptuveni 4 mm gara, brūngani pelēka, raiba un ar nosmaiļotu galiņu. Priedes sēkliņai ir lidspārniņš, kas tai palīdz nokļūt tālāk no mātes koka.
Egle – tās sēkliņa ir ap 4 mm gara, gaiši brūna, vienkrāsaina, galiņš nosmaiļots. Sēkliņas lidspārniņš nodrošina, ka sēkliņa nokļūst vairākus simtus metru attālumā no mātes koka.
Ozols – tā sēklu sauc par zīli. Tā ir aptuveni 3 cm gara. Kokā nenogatavojusies tā ir zaļā krāsā, bet kad zīle ir nogatavojusies, tad tā kļūst zaļganbrūna vai brūngana. Tā kā ozolzīle ir diezgan smaga – tā nogatavojoties nokrīt zem mātes koka. Bet dabā, viss jau ir sakārtots – putni un dzīvnieki palīdz zīles iznēsāt tālāk.
Liepa – sēkliņa ir iegarens riekstiņš, kas piestiprināts pie kātiņa ar lancetisku pieziedņa lapiņu. Šī lapiņa kā bura vējā palīdz sēkliņai nokļūt tālāk. Ziemā vējam palīdz sniegs, pa kuru sēkliņas tiek aizpūstas krietni tālāk no mātes koka.
Bērzs – tā sēkliņa ir tikai pāris milimetrus gari ovāla. Bērza sēklu sauc par riekstiņu. Tam gar abām malām ir plāni spārniņi. Spurdzē, kur dzīvojas sēkliņas, dzīvojas arī spurdzes plēksnes. Tie ir tādi rupji veidojumi, kas sargā sēkliņu, līdz tā nogatavojas. Spurdzes plēksnes atgādina lidojošu putna siluetu.
Kļava – sēkla ir plats, apaļi plakans riekstiņš. Sēklas pa divi ir savienotas lidspārna pamatnē.
Apse – tās sēkliņa ir aptuveni 1 mm gara ar lidpūku, kas palīdz sēkliņu aiznest tālu, tālu no mātes koka.
Osis – sēkla ir ap 7 mm plats, saplacināts riekstiņš, kas ietverts vienpusīgā spārniņā, sasniedzot 35 mm kopējo garumu.
Vīksna un Goba – šīm koku sugām sēkliņas ir ļoti līdzīgas. Sēkliņa ir apaļīgs riekstiņš, kas ietverts apaļa plēvveida spārniņa centrā. Vējš palīdz sēkliņai nokļūt tālāk no mātes koka.
Melnalksnis – sēkliņa ir riekstiņš, kas ir piecstūrains, aptuveni 5 mm garš, ar rudimentāru spārniņu. Riekstiņi nogatavojas čiekuriņā.
Baltalksnis – ap 3 mm plats, plakans, piecstūrains riekstiņš, kam ir spārniņu rudimenti. Riekstiņš no čiekuriņa izbirst oktobrī.
Lazda – lai gan lazda nav koks, tā ir ļoti izplatīta dažādu tipu mežos. Lazdas sēkla ir gandrīz apaļš, brūns, 1,5 – 2 cm liels rieksts, kas ietverts cietā koksnei līdzīgā apvalkā. Īpaši iemīļots gardums gan putniem, kukaiņiem, gan cilvēkiem.
Plašāk par sēklu ievākšanu, sēklu plantācijām un stādu audzēšanu var uzzināt AS “Latvijas valsts meži” sadaļā Sēklas un stādi (www.lvm.lv).
