Ko dāvā mežs cilvēkam
Mežaudzes kopšana veicama, lai uzlabotu paliekošo koku augšanas apstākļus un īsākā laika posmā panāktu iespējami, lielāku koksnes krājas pieaugumu. Izdarot kopšanas cirtes, meža īpašnieks ne tikai iegūst koksni, bet arī ietekmē mežaudzes attīstību sev vēlamā virzienā.
Kopšanas cirtes mērķis ir jebkura vecuma mežaudzi veidot par augstražīgu, labas kvalitātes nākotnes audzi, saglabājot arī tās ekoloģisko vērtību.
Plašāk var izlasīt “Padomi mežaudžu kopšanā” (WWF)
Jaunaudžu kopšanas laikā atstājamo koku skaitu aptuveni pēc acumēra var noteikt, novērtējot vidējo attālumu starp kokiem. Ja vidējais attālums starp kokiem ir 2 metri, tad uz hektāra ir 2500 koki, ja 2,5 metri – 1600 koki, bet ja 3 metri – 1100 koki. Precīzākai kopšanas darbu kvalitātes kontrolei pielieto apļveida parauglaukumu metodi.
Atbilstoši šai metodei kokus uzskaita aplī, kura rādiusu mēra ar noteikta garuma auklu vai kārti.
Krājas kopšanas cirtē tiek iegūti apaļie kokmateriāli, un tās mērķis ir no audzes izņemt mazāk kvalitatīvos un augšanā atpalikušos kokus, atbrīvojot augšanas telpu tiem kokiem, kas tiks atstāti. Izcērtamie koki agri vai vēlu nokalstu pavisam, sabruktu un pārtaptu par kritalām. Šādas cirtes ir nepieciešamas, lai izveidotu noturīgas audzes ar kvalitatīviem kokiem, palielinot audzes kopējo vērtību. Veicot kopšanas cirtes, nedrīkst traumēt atstājamos kokus ne gāšanas, ne kokmateriālu pievešanas procesā.
Plašāk par kopšanas cirtēm un jaunaudžu kopšanu, kociņu skaita noteikšanu var izlasīt www.silava.lv Kas jāzina meža īpašniekam (2017).
Audzes šķērslaukums raksturo, cik lielu platību no konkrētā zemes gabala aizņem koki ar saviem stumbriem, kā konkrētajā audzē tiek izmantota augšanas telpa.
Visbiežāk šķērslaukuma aprēķināšanai tiek izmantots Biterliha lineāls.
