Koka augšanas process
- Fotosintēze.
Caur saknēm tiek uzņemts ūdens (H2O) un pa stumbra un zaru kapilāriem (vadaudiem) tiek vadīts augšup. Oglekļa dioksīds (CO2) pa sīkām porām tiek uzņemts koka lapās, kuras absorbē saules gaismu un izmanto tās enerģiju, lai no ūdens un oglekļa dioksīda ražotu cukuru (ogļhidrātus). Notiek fotosintēzes process. Šajā procesā kā blakusprodukts rodas skābeklis.
Ķīmiskais vienādojums attēlo šo procesu: 6 CO2 (oglekļa dioksīds) + 6 H2O (ūdens) → C6H12O6(glikoze) +6 O2(skābeklis).
- Cukura transportēšana.
Lapās saražotais cukurs pa lūksnas šūnām, kas atrodas zem mizas, tiek piegādāts pārējām koka daļām kā barības viela.
- Šūnu veidošana.
Lūksnā atrodas plāns augošais slānis, ko sauc par kambiju. Tajā no lapu saražotā cukura viena daļa tiek pārvērsta spēkā, kas būvē koka šūnas. Koka augšanas laikā šīs šūnas sadalās trīs svarīgākos veidos, kurām katrai ir sava īpaša funkcija:
- Fibra, šķiedra – koka šķiedras ir garas un plānas, tās pieguļ cieši viena otrai un veido stingru struktūru, kura ir tik elastīga, ka iztur vēja radīto spriegumu;
- Vadaudi – atrodas starp šķiedrām, pa tiem augšup uz lapām tiek transportēts ūdens, kurā atrodas izšķīdinātas minerālvielas. Tie sastāv no dobu šūnu atzarojumiem, kuri savienojas garos kapilāros. Šādā veidā būvētas šūnas ir izkārtotas aplī (gadskārtās). c) Serdes stari.
- Serdes staru galvenā funkcija ir koka barības vielu uzkrāšana. Tās izvietotas perpendikulāri gadskārtām, plānās, vertikālās kārtās, kā no koka vidus izstarojošas joslas.
Kodolkoksne un aplieve
Jo vecāks kļūst koks, jo tālāk no koka augošās daļas, kas atrodas zem mizas, attālinās iekšējās stumbra un zaru šūnas. Lielākajā daļā koku, iekšējās šūnas “piedzīvo” ķīmisku pārveidošanos, tās koka augšanā vairs nepiedalās un tām paliek vairs tikai atbalsta funkcijas, veidojas kodolkoksne. Bet koksne, pa kuru plūst koka sula, ir aplieva.
