Ko dāvā mežs cilvēkam
Nedzīvās vides apstākļi, kas ietekmē meža struktūru un attīstību, piemēram – gaisma, mitrums, gaiss (vējš), uguns, temperatūra, augsne, ūdens.
 | MEŽA UGUNSGRĒKI – Īpaši bīstami karstās un sausās vasarās. Tos iespējams izraisīt kuot ugunskurus tam neparedzētās vietās, izmetot mežā stikla pudeles, izmetot mežā izsmēķus utt |
 | VĒJGĀZES, VĒJLAUZES – mežaudzes koku izgāšana ar saknēm, vai nolaušana vēja ietekmē. Intensitāte atkarīga no vēja ātruma. Meža postījumi sākas, ja vēja ātrums ir 20 m/s, un kļūst masveidīgi, kad vēja ātrums sasniedz 35—40 m/s. |
 | SNIEGLIECES, SNIEGLAUZES – neatgriezeniska augošu koku stumbra saliekšanās vai nolūšana zem slapja sniegamasas. Visbiežāk cieš tievi, izstīdzējuši koki pārāk biezās, laikus neizretinātās jaunaudzēs, kā arī mežmalās augoši jauni koki, kam ir izveidojies vienpusējs vainags |
 | PLŪDI – Mežā visbiežāk sākas dēļ bebru darbības. Pārmērīgs ūdens daudzums traucē koku saknēm uzņemt skābekli. Ilgstoši atrodoties pārmērīgā mitrumā koki sāk atmirt un nokalst. |
Dažādi dzīvo organismu pārstāvji, piemēram -mikroorganismi, augi, kukaiņi un dzīvnieki.
 | PĀRNADŽU BOJĀJUMI – ziemas laikā pieejamas barības meklējumos pārnadži var izpostīt pat visu jaunaudzi apgraužot jauno kociņu galotnes un dzinumus. Pie pārnadžiem pieskaitāmi aļņi, brieži, stirnas. |
KUKAIŅU BOJĀJUMI – līdz ar silto laiku un dabas atmodu mežā aktivizējas arī kukaiņi. Mežā sastopamas apmēram 19 000 kukaiņu sugas, no kurām mežam kaitīgo kukaiņu (kaitēkļu) sugu skaits ir ap 400.
  | Pieaugušas egles bojā egļu astoņzobu mizgrauzis. Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir visbīstamākais egļu kaitēklis Latvijas mežos. Lai gan mizgraužu populācija pēdējos gados atrodas zemā līmenī, tie savairojas lokāli un nodara kaitējumu lieliem kokiem. Visvairāk apdraudētas ir vēja un ilgstoša sausuma novājinātas vidēja vecuma un vecākas egļu audzes. Bojājumu rezultātā egļu audze iet bojā vai izretinās. |
  | Izcirtumos stādījumus bojā priežu lielais smecernieks. Vasaras sākumā īpaša vērība jāpievērš izcirtumos jaunajiem stādījumiem. Priežu lielais smecernieks (Hylobius abietis) apgrauž egļu, priežu, reizēm arī bērzu stumbriņus, mizu un izēd pumpurus. Smecernieks visintensīvāk kaitē pirmos divus gadus. Svaigā izcirtumā atstātie celmi ar saknēm, zari un galotnes pievilina kaitēkļus. |
Izcirsti meži, lauksaimnieciski izmantoti biotopi, piesārņota vide, samazināts medījamo dzīvnieku un zivju skaits u. c.
 | Ziemassvētku eglīšu ciršana jaunaudzēs Ziemassvētku eglītes jaunaudzēs cirst ir aizliegts. Bieži vien meža īpašnieki savas egļu jaunaudzes aizsargā tās nopūšot ar krāsu un padarot vizuāli nepievilcīgas |
 | Atkritumi mežā Mežā atstāti atkritumi piesārņo vidi, traucē meža dzīvniekiem un palielina ugunsbīstamību mežā |
