Ko dāvā mežs cilvēkam
Vispirms mēs mežu varam izmērīt platībā.
To var izmērīt ar Globālās pozicēšanas sistēmas aparātu (GPS ierīci), ievācot koordināšu rādījumus visos stūros uzmērāmajai platībai. No jaunākajām tehnoloģijām pašlaik meža teritoriju uzmērīšanai izmanto dronu. Ar fotogrammetrijas palīdzību drons veic tūkstošiem uzņēmumiem, no kuriem vēlāk tiek uzmodelēts teritorijas attēls, pēc kura iespējams noteikt gan attālumus, gan platības lielumu.
Agrāk platības uzmērīšana tika veikta ar busoli ( leņķa mēru), mērlentu vai diegmašīnu (diega tipa attāluma mērs). Uzmērot platības stūru leņķu lielumu, platības malu garumus, varēja aprēķināt platības laukumu.
Mežu var izmērīt arī gados.
Ja mežaudze ir stādīta, tad tā vecumu rēķina pēc stādīšanas gada un klāt skaitot stādmateriāla vecumu, kas parasti ir no 1 līdz 2 gadiem.
Mazajām priedītēm gadu skaits sakrīt ar mieturu skaitu, jo stumbra daļa no viena mietura līdz otram ir viena gada pieaugums. Vecākām priedēm tas vairs nav tik vienkārši redzams, jo paši senākie mieturi nav vairs redzami, mieturu zari ir izkrituši un tukšās vietiņas aizaugušas.
Vispopulārākais veids, kā izmērīt koka vecumu, ir pēc gadskārtām. Gadskārtu skaits atbilst koka vecumam, pieliekot klāt 5 gadus korekcijai.
Gadskārtas var izskaitīt nozāģētam kokam, bet biežāk, kad ir vajadzība zināt mežaudzes vecumu, koku ir jāatstāj augam. Tāpēc gadskārtu skaitīšanai izmantojam Preslera jeb pieauguma svārpstu. To ieurbj kokā (līdz koka centram) un tad izveidojas tāds “gadskārtu zīmulītis”, kam var sākt skaitīt gadus. Pēc vecuma noteikšanas, “zīmulīti” ieliek atpakaļ izveidotajā caurumā. Kokam nekādi kaitējumi nenotiek, kad veic šādu mērījumu. Vislabāk gadskārtas var saskatīt priedei, eglei, ozolam, osim.
Mežam var izmērīt arī augstumu.
Jaunajam kociņam augstumu var izmērīt ar metrmēru, bet tiem kokiem, kas sniedzas augstāk par mums, augstumu mēra ar augstummēru. Precīzu koka augstumu var noteikt, vizējot augstummēru no sakņu kakla 1,3 metru augstumā līdz koka galotnei. Tā kā parastais augstummērs darbojas saskaņā ar trigonometrijas pamatprincipiem, ir svarīgi augstumu mērīt 15 vai 20 metrus no koka.
Savukārt, ar elektronisko augstummēru vairs nav nozīmes, cik tālu mērītājs atrodas no koka, tam iekšā iebūvētais infrasarkanais stars (vai arī lāzers vai ultraskaņas stars) pats nosaka attālumu līdz kokam, un atliek tikai mērīt koka augstumu.
Agrāk koka augstumam tika izmantots Bormaņa spieķītis, kas bija 50-80 cm garš, caurmērs – 1–2 cm. Uz tā vienādos attālumos iegriezti 10 robi, no kuriem resgaļa pirmais griezums ir dziļāks. Arī šeit koka augstums tika aprēķināts pēc trigonometrijas pamatfunkcijām.
Kokam var izmērīt arī platumu, ko mežsaimniecībā sauc par caurmēru vai diametru. To var mērīt ar mērlenti, bet pēc tam izdalot ar Pī skaitli (~3,14).
Meža darbos visbiežāk izmanto dastmēru vai elektronisko dastmēru. Parastajam dastmēram koka diametra mērījumu nolasa no dastmēra skalas, bet elektroniskais pats šo skaitli nolasa un parāda to ekrāniņā.
Kokam un mežaudzei var noteikt arī tilpumu, ko mežsaimniecībā sauc par krāju. Tā noteikšanai pielieto tilpuma formulas. Atsevišķam kokam mēra diametru un augstumu (pieliekot klāt veidskaitli), un tad pēc formulas nosaka tā tilpumu. Bet mežaudzei tilpumu rēķina, nosakot mežaudzes šķērslaukumu, kas ir hektāra platībā augošo pirmā stāva koku stumbru šķērslaukumu summu 1,3m augstumā no sakņu kakla, un audzes vidējo augstumu, ko reizina pēc tam ar veidskaitli. Iegūtos mērījumus sareizina, tā uzzinot audzes tilpumu uz hektāra.
